Atpakaļ

Seniori dzelzceļa tuvumā – riska grupa

Publicēts: "Diena" 02.06.2016.

Vilciens ir ne vien viens no ātrākajiem, bet arī videi draudzīgākajiem transporta veidiem. Laikā, kad pasaulē aktuāla tēma ir globālās klimata pārmaiņas, šis aspekts nav mazsvarīgs. Taču dzelzceļa tuvumā ir jāievēro piesardzība, jo negadījuma sekas saskarē ar vilcienu var būt letālas vai ļoti traumatiskas un ietekmēt visu turpmāko cilvēka dzīvi. Va/s Latvijas dzelzceļš ir sākusi sociālo kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Šīs kampaņas mērķis ir mazināt uz dzelzceļa bojāgājušo un ievainoto cilvēku skaitu un veicināt drošības pasākumu ievērošanu, šķērsojot dzelzceļa sliedes.

Kampaņa uzrunā seniorus

Šoreiz Latvijas dzelzceļš sociālajā kampaņā uzrunā seniorus, aicinot būt īpaši uzmanīgiem – nepārvērtēt savas spējas dzelzceļa tuvumā. Viens no galvenajiem nelaimes gadījumu iemesliem uz dzelzceļa ir tas, ka cilvēki pietiekami nenovērtē situāciju un pārvērtē savas spējas – kustības ātrumu un reakciju –, domādami, ka laikus pagūs šķērsot sliedes. Šajā gadījumā īpaši jāizceļ vecāka gadagājuma cilvēki, kuru maņas ar vecumu kļūst vājākas. Tāpēc šogad sociālā kampaņa par drošību uz dzelzceļa, kas vienlaikus notiek vairāk nekā 40 pasaules valstīs, īpaši orientēta uz senioriem. Kampaņā atjautīgā un draudzīgā veidā seniori tiks mudināti nepārvērtēt savas spējas dzelzceļa tuvumā un apzināties, ka ar gadiem reakcijas ātrums un fiziskās spējas samazinās, tāpēc šķērsojot dzelzceļu, jābūt īpaši modriem un piesardzīgiem. Tādēļ seniorus uzrunā arī ārsti – Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Acu un Ausu slimību klīniku vadītāji Guna Laganovska un Dins Sumerags, kā arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors un satiksmes psihologs Ivars Austers, kurš uzskata, ka vecāka gadagājuma cilvēku ieradumus un uzskatus ir grūti mainīt, jo tie nostiprinājušies gadu laikā un visērtāk ir turpināt rīkoties, kā ierasts. Vienlaikus, ja tiek saprasts savas rīcības riskantums, tas kopā ar piesardzīgu uzvedību māca bērniem un mazbērniem rīkoties atbilstoši noteikumiem.

Aicina veikt sociālo pieskatīšanu

Lai noskaidrotu, kāda ir pašu iedzīvotāju attieksme pret drošību dzelzceļa tuvumā un paradumi gan izmantojot vilcienu satiksmi, gan šķērsojot sliedes, LDZ sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS šā gada pavasarī veica aptauju Iedzīvotāju rīcība riskantās situācijās, kurā uzrunāja 1000 respondentu no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 76 gadiem. 84% aptaujāto vismaz reizi mēnesī iznāk šķērsot sliedes vai atrasties to tuvumā, un visvairāk to dara mehanizēto transportlīdzekļu vadītāji – 50% visu aptaujāto. Paši aptaujātie stāsta, ka noteikumus par dzelzceļa šķērsošanu viņi pārkāpj reti, taču 11% no respondentu, kam sliedes nākas šķērsot vismaz reizi mēnesī, atzīst, ka ir to darījuši vietās, kur nav gājēju pārejas vai pārbrauktuves.
Interesanti, ka cilvēkiem šķiet – citi noteikumus pārkāpj daudz biežāk nekā viņi paši –, tā domā aptuveni puse respondentu. Turklāt 16% to aptaujas dalībnieku, kam vismaz reizi mēnesī iznāk šķērsot dzelzceļu vai atrasties sliežu tuvumā, esot redzējuši, ka citi cilvēki bieži pārkāpj satiksmes noteikumus, esot kopā ar bērniem.
"Pēc aptaujas datiem, cilvēkiem šķiet, ka citi noteikumus pārkāpj biežāk, nekā to dara paši respondenti. Tas ir daudz vairāk nekā tas, cik lielā mērā to attiecina uz sevi (23% aptaujāto). Vērtējums par sevi un citiem būtiski atšķiras, lai gan tiem vajadzētu sakrist, jo šajā pētījumā tika aptaujāta liela reprezentatīva izlase. Kontekstā ar dzelzceļa šķērsošanu, no vienas puses, sevi redzam kā labākus un pareizākus par citiem, no otras puses, – citu nepareizo uzvedību izmantojam kā attaisnojumu savai riskantajai rīcībai, pārspīlējot to, cik bieži citi to dara, – ja citi biežāk, tad viss puslīdz labi. Visi tā dara, es tikai mazliet," uzskata Ivars Austers un uzsver – drošība nav tikai individuāls jautājums, bet drīzāk kolektīvs – visas sabiedrības jautājums. "Sociālajām kampaņām būtu jāaktivizē sociālās pieskatīšanas mehānisms – jāaicina ikviens aizrādīt tiem, kas grasās īstenot vai īsteno sociāli nepieņemamu darbību. Piemēram, riskantai dzelzceļa šķērsošanai vajadzētu kļūt par tikpat nepieņemamu uzvedību kā braukšanai pie stūres alkohola reibumā vai nepiesprādzējot drošības jostu. Aicinot veikt sociālo pieskatīšanu, tas vienlaikus veicinātu, ka pieskatītāji paši nepārkāpj noteikumus. Sociālās pieskatīšanas kontekstā ir interesanti, kā aptaujātie vērtē dažādu rīcību riskantumu. Kā ļoti riskantu 82% aptaujāto novērtēja ūdenstilpes, kas klāta ar plānu ledu, šķērsošanu pavasarī, 68% – šosejas šķērsošanu intensīvas satiksmes laikā neatļautā vietā un tikai 34% – dzelzceļa šķērsošanu neatļautā vietā. Dzīvē nelaimes gadījumā seku smagums ir diametrāli pretējs cilvēku vērtējumam par vides riskantumu,"atklāj LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors un satiksmes psihologs.

Piesardzīgāki, bet ietiepīgāki

Aptaujas dalībniekiem arī tika uzdots jautājums par savas redzes un dzirdes novērtējumu, kopumā to vairākums uzskatīja par labu un ikdienas darbībām netraucējošu. Lai gan atbilstoši aptaujas datiem seniori mazāk riskē dzelzceļa tuvumā un ir piesardzīgāki nekā jaunākas paaudzes cilvēki, tomēr, pēc LDZ statistikas, ar katru gadu palielinās to negadījumu skaits, kuros cietuši vecāka gadagājuma cilvēki. "Vecāki cilvēki kopumā ir mazāk tendēti uz risku, ir konservatīvāki par citām vecuma grupām. Seniori apgalvo, ka ievērojami retāk pārkāpj noteikumus. Negatīvā statistika skaidrojama ar to, ka ar gadiem cilvēki kļūst neelastīgāki attiecībā uz savu dzīvi – senioriem ir tendence nemainīt gadu gados izveidojušos ieradumus, arī sliktos. Ņemot to vērā, īpaši kritiski, ka ar gadiem maņas vājinās un arvien problemātiskāk ir izvērtēt riskus un savas spējas," atgādina Austers. Sociālā kampaņa mudina izvērtēt savas spējas, maņu stāvokli un reakcijas ātrumu pašiem senioriem, aicinot mainīt negatīvos paradumus, ja tādi izveidojušies, taču vienlaikus uzrunā arī sabiedrību kopumā – iesaistīties un parunāt par drošību ar savas ģimenes senioriem, kā arī, redzot pārkāpumus dzelzceļa tuvumā vai problēmas senioram, šķērsojot sliedes, iesaistīties un palīdzēt situāciju atrisināt.

Karstā un aukstā domāšana

Ik gadu uz dzelzceļa notiek desmitiem negadījumu, un vairāk nekā 90% gadījumu galvenais iemesls ir pašu cilvēku vieglprātība, neuzmanība, kā arī savu spēju pārvērtēšana. Kopumā visu vecuma grupu aptaujātie apzinās, ka šķērsot dzelzceļu neatļautā vietā un laikā, kad, piemēram, var redzēt tuvojamies vilcienu, ir bīstami, tomēr daļa no viņiem tik un tā to mēdz darīt.
"Šo fenomenu var skaidrot ar terminu sociālajā psiholoģijā – aukstā (racionālā) un karstā (emocionālā) domāšana. Ne vienmēr tas, ko domājam un sakām, atbilst tam, kā rīkojamies, jo rīcība ir situatīva, bieži balstīta emocijās, nevis pamatotā spriedumā. Piemēram, ar prātu apzināmies, ka, ja slēgta pāreja, dzelzceļa pārbrauktuvi nedrīkst šķērsot, bet vienlaikus, ja iepirkumu maisā ir kūstošs saldējums, emocijas nereti ņems virsroku – īstermiņa ieguvums – vesels saldējums – aizstās ilgtermiņa ieguvumu (veselība, dzīvība). Indivīds aukstās domāšanas stāvoklī nevar paredzēt, kā rīkosies karstās domāšanas stāvoklī, tāpēc tas, ko cilvēki saka par sevi, mēdz nesakrist ar viņu rīcību," skaidro profesors.
LDz sociālās kampaņas noslēgumā – Starptautiskajā drošas dzelzceļa šķērsošanas dienā, kas šogad būs 10. jūnijā, – Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja teritorijā notiks pasākums, kurā īpaši tiks gaidīti seniori, lai Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mediķu vadībā veiktu bezmaksas redzes, dzirdes un reakcijas ātruma eksprespārbaudi.